Glezniecība

Sudmalis Jānis

Lauku sēta

(1887.28.XI – 1984.21.V)

Pirmās iemaņas zīmēšanā un gleznošanā J. Sudmalis apguvis pie Penzas mākslas skolas audzēkņa R. Šterna. Mācījies Liepājas amatniecības biedrības vakara skolā (1900 – 03), J. Rozentāla studijā Rīgā (1909), Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā audumu rotāšanas nodaļā Pēterburgā (1911 – 15).

Mākslinieks bijis jaunākais māceklis Meiera tipogrāfijā Liepājā (1904 – 07), strādājis E. Kuraua un K. Pasila dekoratīvās glezniecības darbnīcā Rīgā, bijis krāsotājs noformētājs Pēterburgā (1915), zīmēšanas skolotājs Rīgas skolās (1916 – 18), darbvedis Liepājas pilsētas valdes Izglītības nodaļā (1918 – 19), zīmēšanas skolotājs Liepājas skolās (1919 – 35).

J. Sudmalis bijis viens no Liepājas mākslas veicināšanas biedrības dibinātājiem (1919 – 40), tās pirmais vadītājs. Piedalījies Liepājas Vēstures un mākslas muzeja dibināšanā, bijis tā mantzinis, direktors, vadītājs (1923 – 58). Viens no Liepājas lietišķās mākslas vidusskolas dibinātājiem, mācību programmas veidotājs, līdztekus teorētisko priekšmetu mācīšanai viņš vadīja arī dekoratīvās glezniecības un koktēlniecības darbnīcas (1926 – 40), direktors (1940 – 41, 1945 – 48).
1920. gadu beigās Sudmalis apmeklējis Franciju, Vāciju, Itāliju.

Izstādēs mākslinieks piedalījies no 1920. gada. Personālizstādes un piemiņas izstādes bijušas Liepājā (1977, kopā ar P. Kļaviņu, 1982, 1987, 1992), Rīgā (1977), Vaiņodē (1970, kopā ar A. Baumani). Grupu izstādes kopā ar A. Baumani, P. Kļaviņu Liepājā (1967 – 68, 1972), Ventspilī (1970).

Neatkarīgo mākslinieku vienības biedrs (1920. gados). Mākslinieku savienības biedrs no 1945. gada.

J. Sudmalis ir nozīmīgs latviešu tautas mākslas un etnogrāfijas pētnieks, viens no tautas lietišķās mākslas tradīciju atjaunotājiem Latvijā. Īpaši pētījis – reģistrējis, zīmējis, fotografējis un vācis Kurzemes novada etnogrāfisko materiālu, organizējis un piedalījies arheologu ekspedīcijās. Sastādījis grāmatu “Latvju raksti. Ornamenti” (1923, pirmais šāda veida izdevums Latvijā). Darinājis dekoratīvus metus ar mitoloģiskiem un tautasdziesmu motīviem.

No 1921. gada Sudmalis nodarbojies ar glezniecību. Eļļas tehnikā gleznojis reālisma un impresionisma, vēlāk galvenokārt stingra reālisma tradīcijās ieturētas ainavas, klusās dabas, portretus. Veidojis tekstiliju metus, projektējis mēbeles un interjera iekārtas.
Viņš rakstījis par mākslu Liepājas un Rīgas preses izdevumos.

1953. gadā viņš pievērsies dzintara apstrādei.




Izmantotā literatūra:
1) “Latviešu tēlotāja māksla 1860 – 1940” Atb. red. S. Cielava – Rīga, 1986.
2) “Māksla un arhitektūra biogrāfijās” Atb. red. A. Vanaga – Rīga, 2000 – 3.sēj.