Glezniecība

Skulme Oto

piedāvājumā 5 darbi

Oto Skulme (dzimis 1889. 8. VIII Jēkabmiestā, miris 1967. 22. III Rīgā) Gleznotājs, scenogrāfs, pedagogs.

Brālis Uga Skulme - gleznotājs, mākslas kritiķis, sieva Marta Skulme - tēlniece, meita Džemma Lija Skulme - gleznotāja.

Mākslinieks mācījies Jēkabpils pilsētas skolā, pēc tam J. Rozentāla studijā Rīgā (1906. - 1907.g.), neilgu laiku arī krievu mākslinieka K. Juona studijā Maskavā, kā arī S. Žukovska studijā Strogonova mākslas skolā (1907. - 1908.g.). 1914. gadā pabeidzis Štiglica centrālās tehniskās zīmēšanas skolas dekorāciju glezniecības klasi Pēterburgā.

O. Skulme daudz strādājis teātros Latvijā un Krievijā, realizēdams dažādus scenogrāfijas projektus.

Izstādēs piedalījies kopš 1919. gada.
Personālizstāde Rīgā 1964. gadā (blakus gleznām ticis izstādīts arī daudz teātra metu).
Piemiņas izstādes:
Rīgā (1970., 1979., 1984., 1989.g.)
Jēkabpilī (1971., 1980.g.)
Koknesē (1972.g.)
Mālpilī (1982.g., kopā ar M. Skulmi)
Skulmju dzimtas izstādē Rietumberlīnē (1981.g.)
Pitsburgā, ASV (1986.g.)
Bergamo un Romā, Itālija (1987.g.)
Rīgā (1998. - 1999.g.)

Agrīnajā posmā strādājis kubisma manierē, veidojot ģeometrizētus, stilizētus apjomus. Pakāpeniski formas kļūst arvien tuvākas realitātei, koptonis - vienojošs, silts, pārsvarā izmantotas zemes krāsas. Galvenokārt strādājis eļļas tehnikā. Iecienītākais ir vēstures un sadzīves žanrs, taču gleznojis arī portretus un klusās dabas.
Strādājis arī linogriezuma tehnikā un darbojies grāmatu grafikā.

Ieguvis Kultūras fonda prēmiju (1939.g.) un stipendijas (1922., 1929., 1937.g.).
Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks (1936.g.).
Latvijas Mākslas akadēmijas rektors (1940./41.g. un 1944. - 61.g.), monumentālās glezniecības meistardarbnīcas vadītājs (1944. - 56.g.), no 1947. gada - profesors.
Darbojies Ekspresionistu, Rīgas mākslinieku grupā (1920. - 1939.g.), piedalījies Latvijas un PSRS tautu kultūru tuvināšanas biedrības dibināšanā, un pēc Raiņa nāves to arī vadījis. Latvijas Rakstu un mākslas kameras loceklis (1938. - 1940.g.). Latvijas Tēlotājas mākslas biedrības priekšsēdētāja biedrs.
Mākslinieku savienības biedrs no 1944. gada, ieņēmis vadošus amatus.
PSRS Mākslas akadēmijas korespondētājloceklis no 1954. gada.
Saņēmis vairākus augstus Padomju iekārtas apbalvojumus par politiski angažētiem darbiem.
LPSR Tautas mākslinieks no 1959. gada.

Mālpilī izveidota Martas un Otto Skulmju memoriālā piemiņas vieta.