Janis Rozentāls (1866. g. 18.III Saldus pag. Bebros, miris 1916. Somijā), gleznotājs.
Dzimis lauku kalēja ģimenē. Sieva Elli Forsele – dziedātāja, dēls Miķelis Rozentāls – gleznotājs.
Jau agrā jaunībā, ieradies Rīgā, kopējis darbus Pilsētas gleznu galerijā, un gleznojis portretus, mācījies Rīgas Vācu amatniecības biedrības skolā. 1888. gadā tiek pieņemts Pēterburgas Mākslas akadēmijā par brīvklausītāju. 1894. gadā aizstāv diplomdarbu “No baznīcas” (vad. V. Makovskis), par ko viņam piešķir pirmās pakāpes mākslinieka grādu. Diplomu iegūst 1896. gadā, pēc eksāmenu nokārtošanas.
Pēc akadēmijas beigšanas vairākus gadus pavadījis ziemas Pēterburgā, vasaras - Latvijā un ārzemju ceļojumos Zviedrijā, Francijā un Vācijā. Aktīvi darbojies latviešu mākslinieku pulciņā “Rūķis”. 1899. gadā uzbūvējis māju Saldū, taču jau 1901. gadā pārcēlies uz Rīgu, kur kopš 1904. gada dzīvojis K. Pēkšēna projektētajā jaunuzceltajā namā Alberta ielā 12 (tagad tur ir viņa memoriālais muzejs). 1903. gadā apprecējies.
Strādājis par pasniedzēju V. Blūma mākslas skolā (1905 – 06), Rīgas Pilsētas mākslas skolā (1906 – 10), Mēnešraksta “Vērotājs” un žurnāla “Druva” mākslinieciskais redaktors, publicējies krājumā “Zalktis” u.c.
Izstādēs piedalās kopš 1894. gada, studiju laika.
Nozīmīgākas personālizstādes – 1901. gadā, kopā ar B. Borhertu, 1910. gadā Rīgā un Jelgavā, 1913./14. gadā Rīgā
1910. gadā pirmā latviešu mākslinieku izstāde Rīgā, personālizstāde
1905. gadā Rīgas Pilsētas mākslas muzeja atklāšanas izstāde
Piemiņas izstādes Somijā 1920. un 1986. gados, Rīgā 1935.,1966.,1991. gados.
Ļoti plašs daiļrades diapazons – ainava, figurālais žanrs, mitoloģija, portrets, grāmatu ilustrēšana un zīmējums kā pašvērtība ir tikai virspusīgs mākslinieka darbības loka uzskaitījums. Viņa daiļrade teorētiski ietilpināma reālistiski impresionistiskās glezniecības ietvaros, taču to caurstrāvo sava laikmeta modernie strāvojumi – jūgendstils, simbolisms, vietām pat postimpresionisms.
Viens no latviešu nacionālas mākslas skolas dibinātājiem.