Jānis Rikmanis (1901.5.IV Rīgā – 1968.25.III), gleznotājs
Dzimis strādnieka ģimenē. Meita Māra Rikmane- grafiķe, dēls Otomārs – literāts.
Beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Figurālās glezniecības meistardarbnīcu (1931) ar diplomdarbu “Zēni pie upes” pie prof. J. R. Tillberga.
Izstādēs piedalījies kopš 1929. gada.
Personālizstādes Rīgā (1942, 1964)
Piemiņas izstāde 1976. g. Rīgā, simtgadei veltīta izstāde Valsts Mākslas muzejā Rīgā 2001.g.,retrospektīva darbu skate Klasiskās mākslas galerijā Rīgā 2003.g.
Darbojies mākslinieku apvienībās “Radigars”, “Rosme”, Latvijas Tēlotājas mākslas biedrībā, Mākslinieku savienības biedrs no 1944. g.
Strādājis Latvijas Mākslas akadēmijā Zīmēšanas katedrā par asistentu (1945-50)
Gleznojis figurālā, ainavu un portreta žanrā. Pamatā izmantojis zemes toņus, siltas okera un māla krāsas ar pelēcīgi violetām niansēm. Svarīgs lokālo krāsu laukumu savstarpējs kārtojums, otas raksta dinamika. Portreti, mākslinieka radošā mantojuma prāvākā daļa, gleznoti, respektējot portretējamo personību, tā iekšējo pasauli. Tie ir mierīgi un harmoniski, pat mazliet statiski. Figurālās kompozīcijās bieži pievērsies zirgu gleznojumiem, bet ainavas visbiežāk radītas tieši plenērā, pārnesot uz audekla dabas noskaņas visā tās nianšu smalkumā.