Jānis Muncis (1886.16.VII – 1955.7.II) - Scenogrāfs.
Mācījies Rīgas pilsētas mākslas skolā (1910 – 15).
1919. gadā Petrogradā beidzis V. Meierholda vadītos Skatuves uzvedumu meistarības kursus.
1926.gadā beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas J. Tilberga Figurālās glezniecības meistardarbnīcu ar diplomdarbu “Pili ceļ”.
1932. gadā beidzis Kalifornijas Rietumu koledžu, iegūstot bakalaura grādu filozofijā.
Strādājis par J. Kugas palīgu Jaunajā Rīgas teātrī (1910 – 11), dekoratoru Latvijas operā (1913 – 14), Rīgas latviešu teātrī (1914 – 15).
Pirmā pasaules kara laikā strādājis dažādos Maskavas un Petrogradas teātros.
Piedalījies Dailes teātra dibināšanā (1920), kur līdz 1926. gadam strādājis par dekoratoru.
1926. gadā izceļojis uz ASV.
Darbojies Losandželosas piepilsētas Pasadīnas teātrī (1926 - 32). Bijis Pasadīnas teātra skolas pedagogs.
1932. gadā atgriezies Latvijā.
Strādājis Nacionālajā teātrī un Dailes teātrī.
1944. gadā emigrējis uz Vāciju.
Augsburgā vadījis Tautas augstskolu.
1949. gadā pārcēlies uz ASV.
Bijis Neatkarīgo mākslinieku vienības biedrs.
Piedalījies Latvijas Kultūras fonda rīkotajās, kā arī daudzās starptautiskās izstādēs (1925. gadā Parīzē par Dailes teātra uzvedumu maketiem ieguvis “Grand Prix”, Parīzes izstādē 1937. gadā saņēmis zelta medaļu par valsts svētku brīvdabas uzvedumu metiem).
Savos darbos J. Muncis tiecies uz formu vienkāršošanu, dažkārt izmantojis visai nosacītus izteiksmes līdzekļus, lai domu izteiktu ar simbolu palīdzību.