Glezniecība
Kalniņš Eduards
piedāvājumā 4 darbi
Eduards Kalniņš (dzimis 1904. 25.X Rīgā, miris 1988. 18.V Rīgā), gleznotājs.
Piedzimis drēbnieka ģimenē. Sieva Rita Valnere – gleznotāja, meita Ieva Kalniņa arī gleznotāja.
Mācījies V. Olava komercskolā (1912–17), I pasaules kara laikā Tomskā reālskolā, līdztekus apmeklējot J. Moškeviča mākslas studiju, kur apgūst glezniecības pamatus.
1922. –31. g. studējis Latvijas Mākslas akadēmijas profesora V. Purvīša Dabasskatu meistardarbnīcā, ko beidz ar diplomdarbu “Pēc lietus”.
Kopš 1945. gada strādā Latvijas Valsts Mākslas akadēmijā par Glezniecības katedras pedagogu (1945–47), docentu (no 1947. g.), profesoru (no 1955. g.).Vadījis ļoti daudzus diplomdarbus, no 1980. g. vadījis PSRS Mākslas akadēmijas Glezniecības radošo darbnīcu Rīgā.
Izstādēs sācis piedalīties no 1927. g.
Personālizstādes Rīgā 1939., 1984. g.
Tokijā 1977. g.
Madonā 1979. g.
Krimuldā 1980. g.
Maskavā 1985. g.
Atceres izstāde Rīgā 1991. g.
Darbojies mākslinieku biedrībā “Sadarbs”, Latvju Mākslinieku biedrībā. Mākslinieku savienības biedrs no 1945. g., aktīvi tajā darbojies (bijis valdes priekšsēdētājs1960.– 65. g.), ieņēmis citus vadošus amatus sociālistiskās mākslas sistēmas hierarhijā.
Svarīga viņa pedagoģiskā darbība, kurai veltīti vairāk kā četrdesmit dzīves gadi Mākslas akadēmijā.
Galvenā tēma – jūra, ar to saistīti darbi un cilvēki, bieži marīnas žanru papildinot ar figurālām kompozīcijām. Gleznojis arī klusās dabas. Liela loma ierādīta darba cilvēka tēlojumam, viņa glezniecība varbūt vitāli dinamiska (gan kompozīcijas satura, gan krāsas triepiena ziņā), gan fascinējoši meditatīva, jūru tēlojot tik smalkās krāsas tonalitātēs un noskaņu niansēs, kā neviens cits latviešu mākslinieks. Licis fundamentālus pamatus mūsdienu latviešu glezniecībai gan kā pedagogs, gan gleznotājs.