Glezniecība

Kalniņa-Rūtiņa Elza

piedāvājumā 1 darbs

Elza Kalniņa –Rūtiņa (dz. Rūtiņa) 1902. 18. II Cēsu apr. Oļu –Apaltienas pag. Arnīcēnos – 1983. 11. V, Rīgā) - tekstilmāksliniece, gleznotāja.

Beigusi E. Freimanes privāto rokdarbu skolu (1921.).
Mācījusies L. Liberta un K. Miesnieka studijā (1925. – 1926.), Rīgas Valsts amatniecības skolā (1931. – 1932.). Tautas Universitāte gleznošanas nodaļā pie J. Bīnes (1944.).
Izstādēs piedalījusies no 1932.
Sākumā izstādēs piedalījusies ar gleznām „Gailardijas”, 1932.
Neatkarīgo mākslinieku vienības biedre no 1932.
Mākslinieku Savienības biedre no 1945.
Strādājusi par mākslinieci Skolu muzejā (1931. – 1941.), vēlāk par zinātnisko līdzstrādnieci Vēstures Muzejā.
Gleznojusi ainavas, portretus („Pašportrets”, 1947., „Profesors J. Endzelīns, 1949.), darbus ar senlatviešu tematiku („Vecā pirtiņa”, 1936; „Alsunga”, 1943.).
Audusi gobelēna un jauktā tehnikā („Pavasaris”, 1956; „Staburaga tēma”, 1976; „Jāņu zāles”, 1978.)

Izmantotā literatūra:

„Māksla un Arhitektūra biogrāfijās”, 1. sēj., izd. „Latvijas enciklopēdija”, 1995., Rīga., - D. Lamberga, 234. lpp..