Glezniecība

Jēgers Jūlijs

Pļaujas laiks

Jūlijs Jēgers (1900.10.XII – 1954.27.XI)

1929. gadā pabeidzis Latvijas Mākslas akadēmijas J. Tilberga figurālās glezniecības meistardarbnīcu ar diplomdarbu “Veļas mazgātājas”.
Tālāku studiju nolūkos ceļojis uz lielākajiem Eiropas mākslas centriem – Parīzi, Florenci, Romu, Venēciju, Vīni un Vācijas pilsētas.

Pēc akadēmijas beigšanas strādājis pa zīmēšanas skolotāju.

Izstādēs piedalās kopš 1928. gada.
Piedalījies visās Latvijas Kultūras fonda rīkotajās izstādēs (1942. gadā saņēmis KF godalgu par gleznu “Siena laikā”).
1934. gadā atsevišķa izstāde kopā ar J. Zvirbuli un O. Kalēju.

Otrā pasaules kara laikā (1944.gadā) emigrē uz Vāciju, bet 1950. gadā no Vācijas dodas uz ASV, kur tiek sarīkotas arī divas viņa izstādes.

Gleznojis reālistiskas figurālas kompozīcijas, kurās atveidojis lauku ļaudis, akcentējot latvisko mentalitāti, darba nozīmi. Pievērsies arī mātes un bērna tēmai. Darinājis ainavas, klusās dabas.