Glezniecība
Goltjakovs Alberts
piedāvājumā 16 darbi
Alberts Goltjakovs (1924-2016)
Dzimis strādnieku ģimenē. Mācījies Krasnoseļskas metāla mākslinieciska apstrādes tehnikumā (1948-52), beidzis LVMA Grafikas nodaļu (1959); diplomdarbs – ilustrācijas Ē.M. Remarka romānam “Laiks dzīvot un laiks mirt” (vad. P. Upītis). Izstādēs piedalās kopš 1958. MS biedrs kopš 1964.
2. pasaules kara laikā cīnījies 1. Baltijas frontē, apbalvots ar medaļām un ordeņiem. LMA pedagogs (kopš 1959), Stājmākslu nodaļas dekans (1967-71), docents (kopš 1970), maģistrs (1992). Daiļradei raksturīgs publicistisks un patriotisks patoss. Darošās darbības sākumā darinājis linogriezuma ciklus par revolūcijas un 2. pasaules kara tematiku (“Kara gadi”, 1965; “Mēs ceļam”, 1959-63). Vēlākajos gados pievērsies glezniecībai; lielformāta figurālās kompozīcijas, risinājis globālas problēmas, kas saistītas ar cilvēces pagātni un nākotni (“Apollona bojāeja”, 1974; “Cilvēks. Zeme. Visums”, 1976; “Atmiņas”, 1979; “Bezdibenis”, 1980; “Epifānija. Veltīts Staļina kulta nepatiesi sodītajiem upuriem”, 1987). Darbos izmantojis stingru kompozīciju, perfektu zīmējumu, lokālus krāsu laukumus. Darbojies arī grāmatu grāfikā un plakātu mākslā.
Materiāls sagatavots pēc:
„Māksla un arhitektūra biogrāfijās”, 1. sēj., - R.: „Latvijas enciklopēdija”, 1995., I. Burāne, 173-174.lpp..