Alberts Filka arī Alberts Pilkus (1891.3.VIII – 1938.18.IX)
Alberts Filka ir dzimis un audzis Jūrmalā, tāpēc jau agri iepazinis zvejnieku dzīvi, priedes, kāpas, jūru.
Māksliniecisko izglītību 1909. – 1911. gados viņš guva J. Madernieka studijā, kur tolaik mācījās arī A. Prande, L. Liberts, U. Skulme, K. Miesnieks u.c.
Izglītību 1911. – 1912. gados A. Filka turpināja Kazaņas mākslas skolā un 1913. – 1915. gados – Pēterburgas Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skolā, kur mācījies pie A. Rilova un N. Rēriha.
1915. gadā Filka tiek iesaukts armijā, latviešu strēlnieku pulkos. Savukārt 1916. gada Ziemassvētku kaujās viņu smagi ievaino, tāpēc mākslinieks tiek atbrīvots no kara dienesta.
Ar 1917. gadu viņš turpina savas mākslinieka gaitas, piepelnās kā zīmēšanas skolotājs. Mēģinājis turpināt studijas Pēterburgā, tomēr labāku dzīves apstākļu meklējumos devies uz Ziemeļkaukāzu.
1920. gadā A. Filka atgriežas Latvijā un strādā par dekoratoru Nacionālajā operā (1921), Latgales teātrī (1926 – 27) un skolotāju Rēzeknē, Daugavpilī un Rīgā.
Savus darbus mākslinieks iesūtīja jau III un IV Latviešu mākslinieku izstādēs 1913. un 1914. gados, līdz ar to no 1913. gada sācis piedalīties izstādēs. Pirmo personālizstādi ar 42 darbiem Filka sarīko 1922. gadā Rīgā, izstādot arī kokgriezumus un zīmējumus. Personālizstādes bijušas arī Rīgā (1928, 1935 (ar 78 darbiem), 1938/39 (jau pēc nāves ar 140 darbiem)), Rēzeknē (1924, divas, viena kopā ar F. Varslavānu), Madlienā (1935), Valmierā (1936).
1920. – 1931. gados bijis Neatkarīgo mākslinieku vienības biedrs un no 1924. gada piedalījies tās izstādēs. Tāpat viņa darbi eksponēti arī Kultūras fonda izstādēs.
A. Filkas daiļrades attīstības procesā pirmie darbi darināti J. Madernieka studijā piekoptās dekoratīvās impresijas gaumē, 1917. – 1921. gados ieraugāma zināma N. Rēriha ietekme, gleznoti darbi ar fantastiskām ainām. Pēc 1921. gada parādās brīvākas krāsainības meklējumi, stilizējot formu, tomēr vēlāk viņš atgriežas pie reāli impresionistiskās ievirzes. Sākumā viņa glezniecība ir impresionisma iestrāvota, vēlāk tiek radītas tonāli noskaņotas kompozīcijas. Pamazām ainavās parādās lielāks vispārinājums.
Mākslinieks gleznojis galvenokārt žanra ainavas, attēlojis zemnieku un zvejnieku ikdienu un darbu, Rēzeknes (1920. gados) un Rīgas (1930. gados) ielas un tirgus skatus, ostas un zvejniekciemus (1930. gados), zirgus. Parādās kara tematika, arī lauku ainavas.
Viņa darbi atrodas Valsts Mākslas muzeja krājumos.
A. Filku dēvē par ikdienas tēlotāju mākslā, kas tiecas uzgleznot vai katru ielas stūri, sētu, tirgus laukumu gan saulainās, gan apmākušās dienās.
Izmantotā literatūra:
1) Latviešu tēlotāja māksla 1860 – 1940. Atb. red. S. Cielava – Rīga, 1986.
2) Māksla un arhitektūra biogrāfijās. Atb. red. A. Vilsons – Rīga, 1995 – 1. sēj.
3) Siliņš J. Latvijas māksla 1915 – 1940. – Stokholma, 1988 – 1. sēj.