Aleksandra Beļcova (1892.17.III – 1981.1.II)
Aleksandra Beļcova dzimusi Ukrainā.
1914. – 17. gados mācījusies Penzas mākslas skolā. 1918. – 19. gados papildinājusies N. Altmana darbnīcā Petrogradā.
1919. gadā pārceļas uz Rīgu jau kopā ar R. Sutu, savu vīru.
1920. gadā A. Beļcova tiek uzņemta Rīgas Mākslinieku grupā, ir tās biedre līdz 1924. gadam un piedalās grupas izstādēs (1920, 1923). Šajā laikā viņa zīmē karikatūras satīriskās un politiskās lapās HoHo un Hallo. Tāpat kopā ar R. Sutu un S. Vidbergu 1924. – 28. gados strādā porcelāna trauku virsglazūras apgleznošanas uzņēmumā Baltars. Piedalās arī Rīgas Grafiķu biedrības izstādēs.
A. Beļcovas izstāžu vidū ir piedalīšanās biedrības “Zaļā vārna” izstādēs (1927 – 31). Mākslinieces personālizstādes ir bijušas Rīgā (1928, kopā ar R. Sutu, 1962, 1972), Tukumā (1963), Ļeņingradā (1972/73), Liepājā (1974), Jūrmalā (1977). Pēcnāves personālizstādes Rīgā (1984), Liepājā un Madonā (1985), Valmierā (1986).
Kopš 1945. gada viņa ir Mākslinieku savienības biedre.
A. Beļcova ir strādājusi eļļas, pasteļa un akvareļa tehnikās. Sākotnēji viņa veido modernisma, īpaši kubisma ietekmētus darbus, tomēr pamazām māksliniecei izveidojas savs rokraksts. Gleznojusi klusās dabas un ainavas, taču galveno A. Beļcovas daiļrades īpatsvaru veido portreti un žanrveida gleznojumi. Māksliniece pievērsusies arī grāmatu ilustrācijai.
Izmantotā literatūra:
1) Kubisms Latvijas mākslā. Sast. D. Lamberga – Rīga, 2002.
2) Māksla un arhitektūra biogrāfijās. Atb. red. A. Vilsons – Rīga, 1995 – 1. sēj.
3) Siliņš J. Latvijas māksla 1915 – 1940 – Stokholma, 1988 – 1. sēj.