Ansis Artums (dzimis 1908.15.I Rīgā, miris - 1997.13.I Tukumā), gleznotājs.
Ansis Artums dzimis kalpu ģimenē, kas 1913. gadā pārcēlusies uz dzīvi Tukumā.
1914. – 19. gados devušies bēgļu gaitās uz Vitebskas guberņu, kur A. Artums sāk skolas gaitas latviešu bēgļu skolā. Pēc atgriešanās 1923. –27. gados viņš mācās Tukuma vidusskolā, kur ar skolasbiedru A. Lapiņu 1926. gadā sarīko savu pirmo darbu izstādi. Turpinot izglītoties mākslās, 1927. gadā Rīgā viņš apmeklē L. Liberta un K. Miesnieka studijas. 1933. gadā pabeidz prof.
V. Purvīša Dabasskatu meistardarbnīcu (“Tukuma ainava”).
1937. gadā bijis Parīzē, kur studējis muzejus.
1933– 40. gados ir Mūkusalas mākslinieku grupas dalībnieks.
Mākslinieku savienības biedrs no 1945. gada, 1952. gadā izslēgts, atkal atjaunots 1958. gadā.
LPSR Nopelniem bagāts mākslas darbinieks (kopš 1981. g.)
Atskaitot glezniecību, A. Artums strādājis arī kā keramiķis A. Krieva darbnīcā Tukumā (1935–44) un Mākslas fonda darbnīcā (1945–68).
Izstādēs piedalās no 1932. gada.
Personālizstādes: Rīgā 1957. g.(kopā ar A. Junkeru), 1970., 1978.g.
Tukumā 1958., 1964., 1970., 1979. g.
Jelgavā un Liepājā 1964. g.
Jūrmalā 1981., 1983., 1984. g.
A. Artums Piedalījies Tukuma mākslinieku grupas un kopējās izstādēs no 1936. gada arī ārzemēs.
2003. gadā sarīkota piemiņas izstāde Sv. Pētera baznīcā.
Pārsvarā A. Artums glezniecībā strādājis eļļas tehnikā, gleznodams savas iemīļotās dabas ainavas un dārzus, arī klusās dabas. Ļoti svarīga faktūra, savdabīgais otas triepiens – reizēm atgādinādams postimpresionistu spektra krāsu dalījumu atsevišķās vienībās. Kolorīts spožs, kontrastains.
Ražīgs mākslinieks, kura darbi atrodas dažādās kolekcijās, taču vislabākā no tām pieder Tukuma novadpētniecības un mākslas muzejam. Viņa gleznas atrodas arī Tretjakova galerijā Maskavā.