Porcelāns

Burtnieks

piedāvājumā 0 darbi

„Burtnieks” (1929-1939)

            1929. gadā Rīgā pie ķīmiskās laboratorijas sāka darboties preses izdevējiem Antonam un Emīlijai Benjamiņiem piederošā keramikas darbnīca „Burtnieks”. Turpat laboratorijas telpās (Kalēja ielā 2) uzbūvēja nelielu apgleznoto priekšmetu apdedzināšanas mufeļkrāsni. Darbnīcas tehnisko vadību un izstrādājumu apgleznošanu uzņēmās Dmitrijs Abrosimovs, bet ar 1932. gadu tur sāka strādāt arī māksliniece apgleznotāja Annija Eska. Zināma loma darbnīcas tapšanā bija māksliniekam S. Vidbergam, kurš tolaik strādāja par ilustratoru žurnālā „Atpūta” un kura domas uzklausīja firmas īpašnieki. Mākslinieks arī deva lielāko tiesu metu apgleznojamiem priekšmetiem.

            Darbnīca apgleznoja galvenokārt ārzemju baltos (nedekorētos) porcelāna izstrādājumus - galvenokārt vāzes, cigarešu traukus, pelnu traukus, pūdernīcas u. c. Metus apgleznošanai deva tādi slaveni mākslinieki kā A. Cīrulis, N. Strunke, E. Šveics, R. Kasparsons, J. Madernieks, bet izpildīja D. Abrosimovs un A. Eska. Kompozīcijas pēc būtības bija vienkāršas ar samērā nabadzīgu krāsu paleti, taču tās tika regulāri dažādotas un mainītas. „Baltara” bēdīgā komerciālā pieredze jaunā pasākuma finansētājus mācīja mazāk raudzīties uz mākslinieciskām kvalitātēm, bet vairāk domāt par darbnīcas rentabilitāti. Nozīmīgāki bija tikai atsevišķi reprezentācijai domāti un īpaši pasūtītie darbi. Tomēr pazīstamo mākslinieku piedalīšanās, kā arī izpildījuma labā tehniskā kvalitāte, par ko var pateikties A. Esakai, nodrošināja darbnīcas „Burtnieks” produkcijai popularitāti. Savā darbības laikā tā izlaida samērā daudz nelielus porcelāna priekšmetus, kā arī atsevišķus ļoti greznus un dārgus priekšmetus reprezentācijai un dāvināšanai.

            „Burtnieks” pastāvēja līdz 1939. gada 14. oktobrim. 1939. gadā, sākoties Otrajam pasaules karam, porcelāna un fajansa ražošana Latvijā krasi samazinājās, jo radās grūtības ar nepieciešamo izejvielu saņemšanu no ārzemēm.

            Porcelāna darbnīcas „Burtnieks” darbi atrodas arī LNMM Muzeja mākslas keramikas kolekcijā.

 

Izmantotā literatūra:

Latvijas Universitātes raksti, 738. sējums, Zinātņu vēsture un muzejniecība, Ilgars Grosvalds, Uldis Alksnis, Imants Meirovics. Ķīmiskā rūpniecība Latvijā: keramika un stikls (1918–1944) – R.: Latvijas Universitāte, 2008., 160.-169. lpp.

Констант З. А. Рижский фарфор. История Рижского фарфорового завода. Рига: Зинатне, 1975. 135 ст.

Konstants Z., Poluikeviča T. Rīgas porcelāns un fajanss. Rīga: Zinātne, 1984. 94 lpp.

Konstants Z. „Baltara” mākslas porcelāns. Literatūra un māksla, 1979, 6. jūl., Nr. 27.

Daiļamatniecība. Latvju enciklopēdija, 1. sēj. Stokholma: apgāds „Trīs zvaigznes”, 1950–1951, 422.–427. lpp.