Glezniecība

Vītols Eduards

piedāvājumā 0 darbi

(1877.5.XI – 1954.7.I)

Eduards Vītols mācījies Limbažu apriņķa skolā, pilsētas skolā. 1901. gadā ar izcilību viņš pabeidzis Štiglica Centrālo tehniskās zīmēšanas skolas teātra dekorāciju klasi Pēterburgā un specializējies arī stikla glezniecībā. Mākslinieks ieguvis stipendiju studijām ārzemēs. Uzturējies Vircburgā, Nirnbergā, Rotenburgā u.c. 1902. – 03. gados papildinājies Minhenē.

Atgriezies Pēterburgā, E. Vītols bijis zīmēšanas skolotājs vidējās mācību iestādēs, dekorators Marijas un Aleksandra teātrī (1903 – 18).

Izstādēs mākslinieks piedalījies no 1903. gada.
Personālizstādes sarīkotas Rīgā (1927, 1931, 1942, kopā ar M. Zauru), Parīzē (1933). Piemiņas izstāde Rīgā (1977).

Bijis pulciņa “Rūķis” biedrs, darbojies Mākslas veicināšanas biedrībā Pēterburgā (1910 – 16).
1924. – 38. gados bijis apvienības “Sadarbs” biedrs, savukārt no 1946. gada Mākslinieku savienības biedrs.

Latvijas operas aicināts, 1918. gadā kopā ar A. Vītolu pārcēlies uz Rīgu.
1918. – 35. gados bijis dekorators Latvijas Nacionālajā operā, bijis arī dekorāciju darbnīcas tehniskais vadītājs. Mākslinieks gleznojis iluzori reālistiskas dekorācijas, taupības dēļ bieži bijis spiests jaunās dekorācijas apvienot ar jau esošajām. Veidojis dekorācijas 19 operām un 4 baletiem.
1922. – 32. gados E. Vītols bijis Latvijas Mākslas akadēmijas vecāko klašu vadītājs, 1946. – 54. gados – Latvijas Valsts mākslas akadēmijas Glezniecības katedras asistents, savukārt no 1947. gada – Keramikas katedras docents.
1935. – 37. gados vadījis savu studiju.
Tāpat E. Vītols 1937 – 40. gados bijis zīmēšanas un gleznošanas pedagogs Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultātē.

Mākslinieks gleznojis galvenokārt impresionistiskas ainavas akvareļtehnikā. Izmantojis arī eļļas, temperas, pasteļa tehniku. No 1903. gada ilustrējis grāmatas, 1906. – 07. gados zīmējis karikatūras žurnālam “Svari”, metus mēbelēm, rotām, metālkalumiem, M. Kuzņecova un J. Jesena porcelāna fabriku traukiem. E. Vītols 1939. – 41. gados bijis mākslinieks V. Ķuzes saldumu fabrikā, 1941. – 44. gados – Rīgas pilsētas mākslas muzeja zinātniskais līdzstrādnieks.

Mākslinieks ieguvis Kultūras fonda stipendiju (1923 – 24, 1925). Viņš bijis Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks (1929). Kā arī apbalvots ar LPSR AP goda rakstu (1949).



Informācija iegūta: “Māksla un arhitektūra biogrāfijās” Atb. red. A. Vanaga – Rīga, 2003 – 4. sēj.