Glezniecība

Vidbergs Sigismunds

piedāvājumā 1 darbs

Vidbergs Sigismunds Dīdrihs Johans (1890. 11. 05. Mītavā (Jelgava) – 1970. 31. 01. Ņūdžersijā, ASV)

Grafiķis, dizainers, pedagogs. Dzimis ierēdņa ģimenē.

Mācījies Jelgavas reālskolā (1903.- 1908.), J. Valtera studijā (ap 1904. – 05.). beidzis Štiglica Centrālo tehniskās zīmēšanas skolu Pēterburgā (1915, specializējies K. Brencēna vadītajā stikla glezniecības klasē; par Katrīnas II laika sudraba tējas servīzes projektu saņēmis ārzemju stipendiju, ko 1. pasaules kara dēļ neizmantojis.Zīmēšanas skolotājs Protasova reālskolā (1915. – 1919.), apmeklējis Ķeizarisko Arheoloģijas institūtu, bijis Štiglica Centrālās tehniskās zīmēšanas skolas mākslinieks. Dienējis Sarkanajā armijā (1919. – 21.), kareivis 12. aviācijas iznīcinātāju eskadriļā. No 1920. strādājis Valsts izdevniecības Petrogradas nodaļā, zīmēšanas skolotājs Petrogradas kara apgabala Kultūras un izglītības namā (1920. – 21.)Jau mācību laikā interesējies par tušas spalvas zīmējumu, sācis izstādīties Pēterburgā, Rīgā – 1913. Agrīnajos darbos ietekmējies no O. Brīdslija un S. Čehoņina. Pēc Oktobra apvērsuma pievēsies politiskiem sižetiem, turpmāk tēmu lokā ir lielpilsētas dzīve, erotika, lauku ikdiena, reliģiski motīvi, portreti, arhitektūras un dabas studijas, zīmējumus bieži kārtojis ciklos („Smaržas”, „Jūra”, „Erotika”, sākts 1917; „Revolūcija” 1918-19; „Pilsēta”, 1919). Zīmējumus un ilustrācijas publicējis žurnālā «Лукоморье», «Градущее», «Пламя», ilustrējis grāmatas (П. Безсалько «Алмазы Востока», 1919). 1921. atgriezies Latvijā. Bijis Rīgas mākslinieku grupas biedrs, viens no Rīgas Grafiķu biedrības dibinātājiem, tās vadītājs (1928. – 34.)1920. – 30. gados apceļojis Rietumeiropu. Beidzis buru lidotāju skolu, izturējis augstākās pilotāžas pārbaudījumus Latvijas aerokluba aviācijas skolā, diplomēts sporta lidotājs (1940). Kā žokejs piedalījies zirgu rikšošanas sacensībās.1944. kopā ar ģimeni emigrējis uz Vāciju, apmeties Eslingenē, kur bijis pedagogs latviešu mākslas skolā (cikli „Sāpju ceļš”, „Bēgļi”1949. kopā ar ģimeni izceļo uz ASV, apmeties Ņujorkā (1955, 1958, 1960, 1965), Čikāgā (1961), Bostonā (1966).

Personālizstādes:Rīgā (1921, 1926, 1938), Jelgavā (1938), Ņujorkā (1955, 1958, 1960, 1965), Čikāgā (1961), Bostonā (1966).

Grupu izstādes:Piedalījies Neatkarīgo mākslinieku vienības (1923.) „Zaļā vārna” (1927, 1927/28., 1929), KF (1935/36, 1936/37) izstādēs. Darbi eksponēti Berlīnē (1923.), Tartu (1924.), Tallinā (1924, 1925), Parīzē (1925, 1931), Kauņā (1926), Stokholmā (1927), Losandželosā, Prāgā (1930), Kēnigsbergā (1932), Oslo (1933), Maskavā, Ļeņingradā (1934), Varšavā, Krakovā, Helsinkos (1936).

Apbalvojumi: Ieguvis Kultūras Fonda godalgu par grafiskiem darbiem un ilustrācijām (1923), KF balvu par 25 gadu darbību (1938). Zelta medaļa par trauku apgleznojuma kompozīcijām Pasaules dekoratīvās mākslas un modernās industrijas izstādē Parīzē (1925)1953. – KF prēmija par cikliem „Aiz dzelzs aizkara”, 1952. – 53., „Bēgļi”3. vispasaules latviešu dziesmu svētku izstādes laikā Klīvlendā saņēmis atzinības rakstu (1963) par sasniegumiem grafikā. Ilustrējis žurnālus („Ho – ho” ,” Iž”), paskaršu komplekti („Atpūta”, „Eross”, „Bāka”u.c.), mākslinieciskā apdare aptuveni 200 grāmatām. Rakstījis valsts prezidenta svinīgā solījuma tekstu (1925., 1927., 1930). Viens no porcelāna darbnīcas „Baltars” dibinātājiem un māksliniekiem. Strādājis kā mākslinieks LNO.  

Izmantotā literatūra: "Māksla un arhitektūra biogrāfijās", 4. sēj., 48.lpp.