Glezniecība

Tone Valdemārs Teodors

piedāvājumā 0 darbi

Valdemārs Teodors Tone

Arī Voldemārs Tone
(1892.28.III – 1958.30.VII)

Valdemārs Tone 1900. – 1906. gadam mācās Annenieku pagastskolā, 1906. – 07.gados Francmaņa skolā Dobelē, savukārt 1909. gadā iestājas Rīgas pilsētas mākslas skolas dienas klasē pie barona G. Rozena, tomēr no pārpūlētiem nerviem 1910. gadā viņš brauc mājup atpūsties, pirms tam dodoties uz Pēterburgu, kur iepazīst Ermitāžas muzeju.
Laukos viņš strādā par skolotāja palīgu un ķesteri Blīdienes baznīcā.
1911. gadā V. Tone atsāk mācības Rīgas Pilsētas mākslas skolā, kur mācās līdz 1915. gadam, pie Rozentāla, Purvīša un Tillberga, un paralēli glezniecībai nodarbojas ar tēlniecību pie A. Folca, vēlāk pie K. Rončevska.
1913. gadā ar preču kuģi, kura kapteinis ir viņa brālis, V. Tone ceļo pa Vidusjūras zemēm, redz Sicīliju, Āfrikas ziemeļu piekrasti, Marseļu, Nicu, Barselonu, kā arī Malagu.
1913. gada ziemā ar dažādām ainavu studijām piedalās trešajā Latviešu mākslinieku izstādē, savukārt 1914. gadā piedalās ceturtajā Latviešu mākslinieku izstādē. Arī V. Tone ir to jauno mākslinieku vidū, kurus ietekmē J. Grosvalda darbi.
1915. – 1916. gados viņš mācās Penzas mākslas skolā.
1917. gadā Tone bijis latviešu strēlnieku 2. rezerves pulka brigādes komandieris Rīgā, savukārt pēc demobilizācijas 1917. – 18. gados dzīvojis Pleskavā, Petrogradā un 1918. gadā atgriezies Rīgā. Atšķirībā no J. Grosvalda un J. Kazaka, V. Tone nav dokumentējis kara laika notikumus.
1919. – 1920. gados strādājis par zīmēšanas un mākslas vēstures skolotāju 2. un 3. vidusskolās, 1919. –23. gados vadījis savu studiju Rīgā. Viņš piepelnījies arī ar dažādiem sīkiem grāmatu grafikas darbiem, un 1919. gadā pagatavojis dažas dekorācijas Nacionālajā teātrī.

V. Tone bijis Rīgas mākslinieku grupas biedrs, viens no dibinātājiem, piedalījies tās izstādēs, 1924. gadā izstājies, bet no 1930. gada atsācis piedalīties izstādēs.
1922. gadā, izmantojot Kultūras fonda piešķirto pabalstu, mākslinieks dodas uz Parīzi.
1924. – 25. gados mākslinieku biedrības “Sadarbs” biedrs. Tāpat bijis Mūkusalas mākslinieku biedrības goda biedrs.
1925. – 1932. gados Tone vada portretu gleznošanas klasi Latvijas Mākslas akadēmijā. No 1932. gada vadījis akta glezniecības klasi, 1944. gadā izvirzīts profesora vietai.
1929. gadā viņš apmeklē Itāliju.
1944. gadā V. Tone emigrē uz Vāciju, un 1949. gadā pārceļas uz Angliju, kur dzīvo un strādā līdz mūža beigām.

Viņa personālizstādes sarīkotas Rīgā (1921), Vācijā – Detmoldā (1946), Minsterē (1947), Lībekā (1948), Londonā (1952), Stokholmā un Gēteborgā (1953).
Tāpat piemiņas izstādes bijušas Rīgā (1959, 1992). Mākslinieks piedalījies arī Kultūras fonda un latviešu mākslas izstādēs Latvijā un ārzemēs.
Daiļrades sākumā jūtama vecmeistaru mākslas ietekme. 1920. gadā viņš pievērsies kubismam u.c. modernisma izteiksmes līdzekļu lietojumam glezniecībā, savukārt no 1921. gada – reālistiskai izteiksmei. 1930. gados izveidojis individuālu glezniecisku rokrakstu, kas veidojies apvienojot reālistiskus un modernistiskus izteiksmes līdzekļus, kā arī dažādus glezniecības tehniskos paņēmienus. Pievērsies sievietes tēlam, radījis virkni psiholoģiski raksturojošu, tipizējošu portretu un aktu. Gleznojis eļļas, temperas un jauktā tehnikā, kā arī zīmējis ar ogli. Darinājis klusās dabas un ainavas. Trimdā turpinājis gleznot portretus, klusās dabas a la prima tehnikā.
V. Tone saņēmis Kultūras fonda prēmijas (1924, 1934), tāpat Latvijas Mākslas akadēmijas izcila mākslinieka grādu par nopelniem glezniecībā (1934), kā arī kļuvis par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri (1938).



Izmantotā literatūra:
1) Māksla un arhitektūra biogrāfijās. Atb. red. A. Vanaga – Rīga, 2000 – 3. sēj.
2) Siliņš J. Latvijas māksla 1915 – 1940. – Stokholma, 1988 – 1. sēj.