Glezniecība

Tīdemanis Jānis Ferdinands

piedāvājumā 4 darbi

Jānis Ferdinands Tīdemanis

(1897.1.X – 1964.12.IV)

Jānis Tīdemanis ir spilgts flāmiskā ekspresionisma pārstāvis latviešu glezniecībā. Viņa daiļrade veidojusies beļģu ekspresionisma ietekmē.
14 gadu vecumā kā kuģapuika devies uz Arhangeļsku, pēc tam kā “zaķis” uz ASV, kur neilgi mācījies Ņujorkas un Klīvlendas mākslas skolās (Klīvlendā no 1912. gada divus gadus mācījies pie profesora Nagi).
1920. gadā atgriezies Latvijā, Rīgā.
1922. gadā kopā ar sievu devies uz Beļģiju. 1927. gadā beidzis Antverpenes Karalisko Mākslas akadēmiju un ieguvis portretista un figurālu kompozīciju gleznotāja grādu par diplomdarbu “Skumjā”. Papildinājies Antverpenes Augstākajā mākslas institūtā pie I. Opsomera, vienlaikus apguvis arī oforta tehniku.
J. Tīdemaņa glezniecība veidojusies Opsomera un Ensora ietekmē.
1936. gadā atgriezies Rīgā. 1944. gadā kopā ar jauno sievu emigrē uz Vāciju, pēc tam uz Šveici, 1948. gadā – uz Kanādu, Monreālu, 1953. gadā – uz Toronto.
Izstādēs piedalās kopš 1928. gada. Personālizstādes Rīgā (1929, 1931, 1932, 1933, 1936, 1937, 1938), Antverpenē (1931, 1932, 1936), Kauņā, Parīzē (abas 1931), Tallinā (1936), vairākas Kanādā. Piemiņas izstādes Toronto (1969), Rīgā (1982, 1997), Valmierā (1987).
Tīdemanis gleznojis lielpilsētas – Rīgu, Amsterdamu, Briseli, ostu skatus, karnevālu, tirgus, krogu ainas, portretus, aktus, klusās dabas (visbiežāk ziedus). Viņa glezniecībai raksturīgs plašs, temperamentīgs otas triepiens, tieksme uz formu deformāciju, tēlu grotesku atveidojumu, spilgtu krāsu kontrastu lietojumu.
1932. gadā mākslinieks saņēmis 1. godalgu par darbu “Kanāla pārpeldētājas”, kas bija izstādīts Beļģijas ekspozīcijā 10. olimpiskajās spēlēs Losandželosā. 1934. gadā Beļģijas 100 gadu jubilejas izstādē ieguvis prēmiju par gleznu “Pavasaris”. 1935. gadā iekārtojis Latvijas paviljonu Pasaules saimniecības sasniegumu izstādē Briselē, par sienu gleznojumiem ieguvis Grand Prix diplomu. 1936. gadā apbalvots ar Beļģijas karaļa Leopolda II ordeni.
Par J. Tīdemani uzņemta mākslas filma “Leģenda par Tīdemani” (rež. P. Krilovs, 1998).



Izmantotā literatūra:
1) Māksla un arhitektūra biogrāfijās. Atb. red. A. Vanaga – Rīga, 2000 – 3. sēj.
2) Siliņš J. Latvijas māksla 1915 – 1940. – Stokholma, 1988 – 1. sēj.