Glezniecība

Štrāls Aleksandrs

piedāvājumā 9 darbi

Aleksandrs Štrāls (1879.12.VI Rīgas apr. Stukmaņu pag.- 1947.7.X), gleznotājs.
Dzimis Daugavas plostnieka, ādmiņa ģimenē. Brālis Kārlis Štrāls bijis rakstnieks.

Mācījies Blūma mākslas skolā Rīgā (1899-02), 1902. g. neilgu laiku Ķeizariskās Mākslas veicināšanas biedrības skolā Pēterburgā.

Darbojies Neatkarīgo mākslinieku vienībā (no 1922. g.).

Ieguvis Kultūras fonda prēmiju par gleznu “Daugava agrā pavasarī”(1936).

Izstādēs piedalījies no 1901.g.
Personālizstādes Rīgā (1909, kopā ar A. Tiginu), Rīgā un Madonā (1929), Jēkabpilī, Pļaviņās un Daugavpilī (1930, kopā ar A. Tiginu), Rēzeknē(1931), Pļaviņās un Koknesē (1943). Piemiņas izstādes Rīgā un Madonā (1964), Koknesē (1968,1979), Valmierā (1987), Rīgā (1980).
Piedalījies Baltijas Ceļojošo izstāžu biedrības izstādē (1902), Baltijas mākslinieku darbu izstādē (1905), Latviešu mākslinieku izstādē (1912, 1913), Retrospektīvajā mākslas izstādē (1919), Latvijas 10 gadu jubilejas mākslas izstādē (1928), visas Rīgā , 1. Mākslas izstādē Koknesē (1904, viens no organizētajiem), Tukumā (1905), latviešu mākslas izstādēs ārzemēs (no 1934), Neatkarīgo mākslinieku vienības izstādēs.

Glezniecībā galvenokārt pievērsies ainavas un sadzīves žanra gleznojumiem reālistiskā impresionisma garā. Pētījis atmosfēras un gaismas efektu ietekmi glezniecībā. Liriskas, paskumju noskaņu piesātinātas dabas ainavas ar stafāžu. Plostnieki, baļķu vedēji, amatnieki savā ierastajā vidē, paskarbā, taču harmoniskā Latvijas vidienes daba ir A. Štrāla galvenie daiļrades avoti.