Glezniecība

Siliņš Herberts Ernests

piedāvājumā 10 darbi

Herberts Ernests Siliņš

(1926.25.VIII Tukuma raj. Aizupes pag.- 2001.4.III Rīgā), gleznotājs.
Dzimis Latvijas brīvības cīnītāja, strādnieka ģimenē. Dēls Kārlis Siliņš un māsasmeita Ilze Pauliņa arī gleznotāji.

Mācījies Elsingenes latviešu mākslas skolā pie F. E. Banges, J. Kugas un L. Liberta
(1946–48). 1946. g. pirmo reizi piedalās izstādē turpat Vācijā, Bādvērishofenē. Pēc atgriešanās Latvijā 1948. g. apgūst krāsotāja amatu. Neilgi strādājis kombinātā “Māksla”. Visu mūžu nopietni aizrāvies ar burāšanas sportu, jahtkluba “Daugava” biedrs kopš 1958. g.

Mākslinieku savienības biedrs no 1960. g.

Svarīgākās grupas izstādes: Rīgā (1957),
Maskavā (1958, 1968, 1990),
1940.-tajos g. izstādes Japānā,
Hamburgā, Sollentūnā (Zviedrijā, abas 1990),
Ģentē (1993, Beļģija).
Personālizstādes: Rīgā (1966, 1972, 1981, 1992–1994, kopā ar A. Dumpi, 1996, 1999, 2002)
Tukumā (1966, 1981, 1986, 1991),
Ventspilī (1966, 1997, 1998, kopā ar K. Siliņu),
Jelgavā (1966),
Jūrmalā (1966, 1982),
Talsos (1974, 1998),
Rojā (1974),
Mērsragā (1980),
Maskavā (1989).

Glezniecībā izteikts abstraktā un postimpresionisma iespaids. Galvenie motīvi ir ostas, jahtas, jūra, pilsētas pie ūdeņiem, arī ziedi un klusās dabas. 1950.-tajos gados iespējami noteiktu vietu konkrēti gleznojumi, kas 1960.-to beigās, 1970.-tajos gados abstrahējas pavisam. Izmantojis ļoti agresīvu, spilgtu krāsziedu, sev raksturīgā, ritmizētā, dinamiskā otas triepiena tehnikā.

Apbalvots ar vairākām godalgām sportam un jūrai veltītos darbu konkursos,
KKF Mūža stipendiāts (1999).