Glezniecība

Šenbergs Georgs

piedāvājumā 21 darbs

Georgs Šenbergs (1915.6.I Rīga - 1989.21.IV Rīga, apbed. Meža kapos, gleznotājs.

Sieva Beata Šenberga - porcelāna apstrādes māksliniece, gleznotāja.

No 1920.-1932. gadam kopā ar ģimeni dzīvo Daugavpilī, no 1923.-1929. gadam mācās 2. pilsētas pamatskolā, no 1929.-1932. gadam - valsts ģimnāzijā. Beidzis Rīgas 4. pilsētas ģimnāziju 1933. gadā.
Mācījies LMA (1933.-1942. gadam, ar pārtraukumiem;1937. gadā Padome atsauc piešķirto 1. kategoriju akta zīmēšanā un gleznošanā, 1940. gadā ierosina izstāties). 1944. gadā iesaukts vācu armijā. No 1945. gada līdz 1946.gadam bijis filtrācijas nometnē Komi APSR. Pēc atgriešanās Latvijā dzīvo Tukumā un Rīgā. Mākslinieku savienības biedrs no 1971. gada.

Izstādēs piedalās no 1966. gada. Personālizstāde Rīgā 1988.,1989., nozīmīgākā piemiņas izstāde Rīgā 1989.,1993.,1996., Valmierā 1995.gadā "Zīmējumi". Piedalās republikas akvareļglezniecības izstādēs Rīgā 1966., 1967., Tukuma mākslinieku izstādē no 1968., Mākslas dienu izstādēs Rīgā un Tukumā no 1969.,Republikas Tēlotājmākslas izstādēs Rīgā no 1979., "Padomju Latvijas Māksla" Ļeņingrādā 1983. un Maskavā 1984. gadā, "Lettische Kunst Heute" Rietumberlīnē 1988.gadā. Pēc nāves darbi izstādīti izstādēs "Pēdējo gadu glezniecība Latvijā" Rīga 1991.,"Ceļaposms. 1945-1993" Rīgā 1993., "Personības laiks. Igaunijas, Latvijas un Lietuvas māksla 1945-1996" Varšavā, Sanktpēterburgā 1996.

Viens no sociālisma perioda savdabīgākajiem, savrupākajiem māksliniekiem Latvijā, pilnībā ignorējis ar Padomju ideoloģiju saistīto estētiku un tematiku. Smalks, izcils kolorists. Gleznojis klusās dabas, ainavas, portretus, aktus. Tradicionālo eļļas glezniecību apvienojis ar akvareli, temperu, vaska temperu, kolāžu un citām tehnikām, izmantojis netradicionālus - liektus, vertikālus vai horizontāli izstieptus formātus. Gleznu idejas, motīvus (pārsvarā sacerētus) un kompozīcijas, vispirms ilgstoši izstrādājis zīmējumos - "konstrukcijās". Svarīgs Šenberga mākslas elements ir smalku līniju un faktūru raksts, kuram ir ne vien ritma un fona, bet arī nereti sižetiska funkcija.
Šenbergs regulāri sarakstījies un saņēmis informāciju par pasaules mākslas norisēm no mākslinieka K. Neiļa Austrijā. Gleznotāja daiļrades mantojumā ir aptuveni 100 gleznu, aklvareļu, zīmējumu un lielāks skaits zīmētu uzmetumu.

Apbalvots ar Mākslinieku Savienības medaļu un diplomu par 1987. gada labāko sasniegunu mākslā 1988. gadā.



Izmantotā literatūra:
1) "Māksla un arhitektūra biogrāfijās" Atb. red. A.Vanaga - R.: a/s "Preses nams", 2000-3.sēj.;
2) "Latviešu Padomju glezniecība" M.Ivanovs, R.Lāce - R.:"Liesma", 1985.