Glezniecība

Rērihs Nikolajs

piedāvājumā 0 darbi

Nikolajs Rērihs (1874.9.X, Pēterburgā – 1947.13.XII, Indijā)

N. Rēriha laikabiedru vidū bija tādi krievu mākslinieki kā V. A. Serovs, K. A. Korovins, M. V. Ņesterovs, M. A. Vrubelis, A. J. Golovins, A. N. Benua u. c.

1893. gadā Rērihs vienlaicīgi iestājās Pēterburgas universitātes Juridiskajā fakultātē, kuru pabeidza 1898. gadā ar diplomdarbu “Mākslinieku tiesiskais stāvoklis Senkrievijā”, un Pēterburgas Mākslas akadēmijā A. I. Kuindži Ainavu glezniecības meistardarbnīcā, kuru 1897. gadā pabeidza ar diplomdarbu “Vēstnesis”.
Papildinājies F. Kormona studijā Parīzē (1900 – 01).
Rērihs sāk savu ceļu mākslā 1890. gadu beigās, un līdz Krievijas revolūcijai viņš kļūst par vienu no redzamākajiem un interesantākajiem krievu māksliniekiem, kā arī viens no krievu simbolisma aizsācējiem.

Izstādēs piedalījies kopš 1897. gada. Personālizstādes Stokholmā (1918), Helsinkos, Kopenhāgenā (abas 1919), ASV 29 pilsētās (1920 – 22), Indijā (30. – 40. gados). Piemiņas izstādes Rīgā (1958, 1969, 1974, 1984, 1989, 1992, 1993) un citur.

N. Rērihs bijis ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības muzeja direktora palīgs (no 1898, vēlāk biedrības sekretārs). Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skolas direktors (1906 – 17). Pētījis Krievijas, Baltijas, Austrumu kultūras sakarus.

Apvienības “Союз русских художников” biedrs (1903 – 10), “Мир искусство” priekšsēdētājs (1910 – 17).

No 1906. gada strādājis kā teātra mākslinieks, veidojis dekorācijas.

1916. gadā kopā ar ģimeni devies uz Sortavalu, Somiju. Pēc aizbraukšanas no Krievijas, līdz pat savai nāvei N. Rērihs dzīvoja ārzemēs. Viņa daiļradi pieņemts dalīt divos periodos: “krievu” (līdz 1918.g.) un “indiešu” (1918 – 47).
Dzīvojis ASV (1920 – 23), 1923. gadā pārcēlies uz Indiju, lai pētītu Austrumu kultūru. 1925. – 28. gados vadījis Centrālāzijas ekspedīciju. 1928. gadā apmeties uz dzīvi Nagārā. 1929. gadā dibinājis Himalaju zinātniski pētniecisko institūtu “Urusvati”, izstrādājis Miera pakta projektu, uz kura bāzes pēc UNESCO iniciatīvas 1954. gadā Hāgā parakstīta konvencija par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā. 1934. – 35. gados vadījis ekspedīciju Mandžūrijā un Ķīnā.

N. Rērihs bija mākslinieks, arheologs, poētisku ainavu, romantisku vēsturisku kompozīciju, simbolisku “ideogrammu” radītājs, reliģiozais sapņotājs un fantasts, “gaišreģis un pravietis”.
Savā daiļradē mākslinieks pāriet no audekliem, kas veidoti 19. gadsimta reālisma garā uz nosacīti stilizētiem panno un ikonām līdzīgām 20. gadsimta sākuma kompozīcijām, bet pēc tam viņš aizraujas ar reliģioziem monumentāliem gleznojumiem un teātra dekorācijām. Savukārt 1940. gados Rērihs veido daudzus audeklus, kurus caurstrāvo mistisks noskaņojums, un noslēdz savu radošo evolūciju ar reālistisku Himalaju ciklu.
Mākslinieks strādājis stājglezniecībā, grafikā, lietišķajā un monumentālajā (teātrī) mākslā.
Viņš izveidoja īpašu sintētisku, nosacīti sakot, simboliski – fantastisku žanru, kas radās sapludinot citus žanrus. Tie bija klasiskie ainavas žanri, sadzīves žanrs, kā arī monumentālās glezniecības (pirmkārt – senkrievu) mākslinieciskās formas elementi. Rērihu ietekmējuši paraugi, ko radījušas dažādu valstu un laikmetu kultūras, un pirmkārt jau krievu kultūra.
Viņa gleznās svarīgs ir nevis tas, kas notiek, bet poētiskais darba veselums, apgarotība, melodija, plastiskums.
Pasaules apveids viņa gleznās – tā ir dabas un cilvēciskā gara likumu iekšējā saikne, kas savā vienotībā veido neatkārtojamus kultūrvēsturisko laikmetu tēlus. Viņš tiecās poetizēt mākslas darbu, piedēvēt tam garīgas spējas, tāpēc Rērihs atteicās no smagnējām eļļas krāsām un pārgāja uz temperu, kā arī izvairījās no plašiem, pastoziem triepieniem.

1929. gadā Parīzes universitāte izvirzīja viņu Nobela prēmijai.
Rēriha kultūras biedrības darbojas ASV, Anglijā, Bulgārijā, Igaunijā, Krievijā, Lietuvā, Vācijā. 1937. gadā Latvijā reģistrēta Rēriha kultūras biedrība (slēgta 1940. gadā, atjaunota 1989. gadā). 1937. gadā Rīgā dibināts N. Rēriha muzejs, kurā eksponētas N. un S. Rērihu gleznas. 1940. gadā pēc muzeja slēgšanas darbi tika nodoti tagadējam Latvijas Valsts mākslas muzejam. Par mākslinieku uzņemta filma “Rēriha miera karogs” (rež. A. Epners, 1987).