Glezniecība

Ozoliņš Ansis

piedāvājumā 1 darbs

Ansis Ozoliņš (1942-1987) – gleznotājs.

Dzimis arhitekta, ilggadēja J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskola un LMA pedagoga Mārtiņa Ozoliņa ģimenē. Brālis Uldis Ozoliņš – grafiķis, sieva Ingrīda Ģelze-Ozoliņa – keramiķe, meitas Līva un Zīle – keramiķes. Beidzis J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu (1961), LVMA Pedagoģijas nodaļu (1969); diplomdarbs – “Rīts” (vadītājs E. Kalniņš). Strādājis par pedagogu Rīgas Pionieru pils tēlotājas mākslas studijā (1965-69), par mācību daļas vadītāju un speciālo priekšmetu pedagogu Liepājas LMV (1969-75), par Ventspils galveno mākslinieku (1976-87). Izstādēs piedalījies no 1969; personālizstādes Ventspilī, Tārgalē, Ugālē, kopā ar I. Ģelzi-Ozoliņu – Valmierā un Ventspilī. Piemiņas izstādes Ventspilī, Zlēkās un Liepājā. Mākslinieku savienības biedrs no 1983.

Plašu interešu un iespēju mākslinieks; strādājis pie interjeru un eksterjeru projektiem un to realizācijas, darbojies preses grafikā, plakātu mākslā, lietišķajā grafikā. Rakstījis par mākslas jautājumiem presē. Aktīvs mākslas dzīves rosinātājs Ventspilī 70. gados, Liepājas un Ventspils mākslinieku grupu izstāžu organizētājs un dalībnieks. Gleznojis galvenokārt portretus, ainavas un klusās dabas eļļas akvareļa un pasteļa tehnikā. Saskaņā ar savas paaudzes izvirzītajiem ideāliem glezniecībā ignorējis pompozitāti, tiecies pēc intīmas, harmoniskas pasaules skatījuma atklāsmes.

Apbalvots ar LPSR MP prēmiju par interjera izveidi kafejnīcai “Liepava” Liepājā (1973, kopā ar I. Ģelzi-Ozoliņu, P. Spridzānu).

 

Materiāls sagatavots pēc:
„Māksla un arhitektūra biogrāfijās”, 2. sēj., - R.: „Latvijas enciklopēdija”, 1996.,-239. lpp., I. Burāne, 156-157.lpp..