Glezniecība

Klēbahs Henrijs

piedāvājumā 4 darbi

Henrijs Klēbahs (dz. 1928. 24. X Rīgā - 1998.) – gleznotājs.
Tēvs Eduards Klēbahs – pedagogs, tēlnieks, māte Milda Klēbaha – tekstilmāksliniece. Pirmo profes. izglītību guvis J. Rozentāla Rīgas mākslas vsk. (1946–49), LVU Mākslas vēst. nod. (1949/1950 māc. g., nod. tika slēgta), LVMA Glezniec. nod. (1950–53, no 3. kursa izstājies). Par savu īsto profesijas apguves skolu uzskata darba gadus Valmieras teātrī dekoratora R. Pīlādža vadībā.

Izstādēs piedalās kopš 1956. gada.
Personālizstādes: Rīgā (1968, 1978, 1980, 1991), Bulduros (1975), Vecpiebalgā (1982), Valkā (1987), zvejnieku kolhozā „9. maijs” (1988).

MS biedrs kopš 1961;
Bijis MS valdes loc., Gleznotāju sekcijas biroja loceklis, māksl. padomes loceklis. Ilgstoši strādājis par Mākslas fonda izstāžu daļas vadītāju.

Daiļrades sākumā kļuva populārs ar darbu „Latviešu strēlnieki” (1957, kopā ar I. Zariņu), tāpēc abi mākslinieki uzskatāmi par šās tēmas aizsācējiem latv. glezniecībā. Turpmāk figurālas komp. gleznojis reti, pievērsies ainavu glezniecībai; strādājis visos šā žanra veidos, radījis jaunus motīvus, kā arī neparastāku ikdienišķu motīvu interpretāciju. Atklājis ainavā ne tikai skaisto, bet arī neglīto, tādējādi parādot cilvēka radīto disharmoniju izpostītajā vidē. Daudz ietekmējies no ceļojumos redzētā, īpaši bijušajā PSRS gigantiskajās jaunceltnēs. Improvizējis ne tikai motīvu izvēlē, bet arī glezniecisko izteiksmes līdzekļu izmantošanā; tehnisko paņēmienu meklējumos un atklājumos uzskatāms par novatoru daudzējādā ziņā.