Glezniecība

Kalmīte Jānis

piedāvājumā 6 darbi

Jānis Kalmīte (1907.02.III Valmieras apr. Kauguru pag. – 1996. Mineapolē, ASV)

Dzimis lauksaimnieku ģimenē Vidzemē Kauguru pagastā, kur sācis arī savas skolas gaitas. Viņa pirmais mākslas pedagogs bijis Aleksandrs Petrovs. 1935. beidzis LMA Ģ. Eliasa Figurālās glezniecības meistardarbnīcu ar diplomdarbu „Āboliņa vešana”. Strādājis par skolotāju vairākās Rīgas ģimnāzijās. Mūksalas mākslinieku biedrības biedrs, šīs biedrības principi – kopt latvisku mākslu, iet cauri visai mākslinieka daiļradei. 1944. gadā emigrējis uz Vāciju, 1950. izceļojis uz ASV. 1966. g. ieguvis Ziemeļamerikas latviešu KF goda balvu (par gleznu „Arkls”). 1987. gadā ievēlēts par Amerikas latviešu mākslinieku apvienības goda biedru. Daļu savu darbu 1980. gadā mākslinieks atdāvinājis Valmieras muzejam. Četri viņa darbi atrodas Latvijas Mākslas Muzejā, viens izstāžu zālē „Arsenāls” un 1 – Kultūras muzejā „Dauderi”. Savā dzīves laikā sarīkojis 100 personālizstādes.

Ilustrējis vairākas grāmatas Latvijā, Vācijā un Amerikā.

Dzīvojot prom no dzimtenes gleznotājs ir mēģinājis izolēt sevi no Amerikāņu kultūras, tomēr viņa māksla attīstījās pateicoties tam, ka vairāk kā pusi mūža nodzīvota tieši Amerikā. Amerikas māksla un spilgtā reklāma māksliniekā radījusi iekšēju nepieciešamību pretoties tai, kā rezultātā radās viņa personīgā mākslas filozofija un stils. Gleznotājs centies pēc īsti latviskas mākslas – ne tikai sižetiski (RIJA, ARKLS, ŽĒPURI), bet arī radījis savu noteikto SIMBOLU glezniecisko valodu. „Būt latvietim, nozīmē piederēt dainu pasaulei” – bija viņa pasaules uzskats. Mākslinieks visu mūžu darbojies latviešu Dievturu draudzē. Harolds Rozenbergs (Čikāgas universitātes pasniedzējs) aktīvs abstraktā ekspresionisma aizstāvis Kalmītes mākslu nosauktu par „one-idea painters”. Kompozīcijām raksturīgs temperamentīgi impulsīvs, pastozs triepiens un piesātināts kolorīts.Mākslas cilvēkus un rakstniekus bija saviļņojušas Kalmītes gleznotās rijas – iesākumā kā akvareļi (Bāden-Bādenā), pēc tam tālākā daiļrades attīstībā, eļļas gleznas, un viņi sāka veidot literāru pamatu rijai, kā latvietības simbolam, rija asociējās ar tradīciju un folkloras bagātību. Māksliniekam gleznojot šos Latviskos darbus pats radīšanas process, liekas, bijis kā atmiņu notikums svešumā.Gleznotājam visu dzīvi ir bijis tikai viens mērķis – būt par mākslinieku. Šim mērķim bija pakļauta visa viņa dzīve un tas ir bijis viņa dzīvesveids.