Glezniecība

Jaunsudrabiņš Jānis

Staburags

Zelma

Jānis Jaunsudrabiņš (1877. 25. VIII Jēkabpils apr. Neretas pag. Krodziņos – 1962. 28. VIII Kērbekā, Vācijā) - rakstnieks, gleznotājs.

Sācis interesēties par tēlotājmākslu 1890. gadu beigās. 1899. – 1904. gados mācījies V. Blūma mākslas skolā Rīgā, paralēli papildinoties J. Rozentāla studijā.
1905. gadā uz trim mēnešiem devies uz Minheni, studiju nolūkā, un pēc atgriešanās sarīkojis savu pirmo izstādi.
No 1907. gada intensīvi pievērsies rakstniecībai, taču turpinājis arī gleznot.
1908. gadā atkārtoti devies uz Vāciju, un līdz 1909. gadam Berlīnē mācījies pie gleznotāja L. Korinta.
Pirmā pasaules kara laikā uzturējies Kaukāzā, daudz gleznojis turienes ainavas un sarīkojis četras savu darbu skates.

1919. gadā bijis viens no Neatkarīgo mākslinieku vienības dibinātājiem un tās pirmais priekšsēdētājs.
Regulāri piedalījies visās nozīmīgākajās latviešu mākslinieku darbu izstādēs. Personālizstādes Rīgā bijušas 1921. un 1927. gadā.

J. Jaunsudrabiņš gleznojis pārsvarā akadēmiski reālistiskas studijveida ainavas klusinātā krāsu gammā., kā arī darinājis ziedu gleznojumus, reizēm – portretus.
Mākslinieks uzskatāms par vienu no latviešu bērnu grāmatu ilustrāciju principu pamatlicējiem. Kā arī bijis viens no mākslas teorijas un kritikas aizsācējiem latviešu kultūrā.

1944. gadā emigrējis uz Vāciju.
Minsteres latviešu ģimnāzijā un Neretas pag. Riekstiņos iekārtots J. Jaunsudrabiņa memoriālais muzejs.