Glezniecība

Irbe Voldemārs

piedāvājumā 3 darbi

(1893.13.XI – 1944.10.X)

Voldemārs Irbe, tāpat kā viņa vecāki, bijis ļoti reliģiozs.
Viņš mācījies Vācu amatniecības biedrības skolā Rīgā (1908 – 11; pie B. Dzeņa, J. Kugas, A. Cimermaņa), J. Madernieka studijā (1911 – 13).
Kara gadus mākslinieks pavadījis klosterī (Rīgā, Pēterburgā, Maskavā, Suhumos), ceļojis, bijis Novočerkaskā, Novorosijskā u.c. 1919. gadā (?) atgriezies Rīgā un kādu laiku strādājis par pedagogu pamatskolās.

Izstādēs V. Irbe piedalījies no 1914. gada (4. latviešu mākslas izstāde Rīgā). Sarīkojis vairākas personālizstādes (1923, 1932, 1934, 1936), nepārtraukti eksponējis darbus savā darbnīcā Brīvības ielā 103, ko regulāri reklamējis laikrakstos un paša izdotajās savu rakstu vai referātu brošūrās.
Rīgā sarīkotas divas mākslinieka atceres izstādes (1968, 1979).

Mākslinieks strādājis galvenokārt pasteļtehnikā, gleznojis ainavas, pārsvarā pilsētas nomaļu skatus, žanra darbus, arī portretus.
Viņa darbiem raksturīgs ekspresīvs kompozīcijas un krāsu risinājums.
V. Irbe bijis ļoti ražīgs mākslinieks, un uzskatāms par pirmo konsekvento pasteļglezniecības kopēju latviešu mākslā.

No 1940. gada viņš bijis Tēlotājas mākslas kooperatīva biedrs.
V. Irbe bijis plaši pazīstams Rīgā ar savu neordināro dzīvesveidu. Gājis bojā no nejaušas šķembas pēc uzlidojuma Rīgai.




Informācija iegūta: “Māksla un arhitektūra biogrāfijās” Atb. red. A. Vilsons – Rīga, 1995 – 1. sēj.