Glezniecība

Igoševs Vladimirs Aleksandrovičs

Meitene no Ziemeļiem. Draiskule

Vladimirs Aleksandrovičs Igoševs  (1921)

1961. g. KPFSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks, V.I. Ļeņina Maskavas Pedagoģiskās valsts universitātes profesors no 1965. gada, PSRS Tautas mākslinieks (1991), Krievijas valsts I.E. Repina prēmijas laureāts (2001.).

Dzimis 1921. gadā, Igoševas sādžā, Askinas ciemā, Baškīrijā. 1940. g. beidzis Ufas mākslas skolu. Mācījies pie I.I. Urjadova, A. E. Tjulkina  un V.I. Surikova vārdā nosauktajā Maskavas Valsts Mākslas Institūtā (1944. – 50.) pie D. K. Močaļska, V. V. Počitalova. Piedalījies Otrajā Pasaules karā, apbalvots ar ordeņiem un medaļām. Krievijas Mākslinieku Savienības biedrs no 1944. g., tajā pašā laikā sācis piedalīties izstādēs.

Personālizstādes: Maskavā, Ļeņingradā, Kijevā, Novgorodā, Sverdlovska, Ulanbatora, Hanoja, Tokija, Budapešta, Prāga, Bratislava, Hāga u.c..

Gleznojis portreta žanrā, ainavas, žanra kompozīcijas, , tematiskas gleznas.

Viņa daiļrade nesaraujami saistīta ar Hanta – Mansijskas autonomo apgabalu. Nokļuvis šajā apgabalā viņš iemīlēja šo zemi un gleznoja to, it īpaši Berezovskas pusi.

„Dabai vienmēr taisnība. Pārliecību dod daba, bet mākslinieka dvēsele – dzīvību audeklam”. Darbi, kuri radīti Jugorskas zemienē atnesa sabiedrības atzinību un slavu māksliniekam. Viņš atveidojis tās puses cilvēkus – taigas iedzīvotājus, medniekus, aļņu kopējus ar lielu pietāti un izpratni par turienes iedzīvotāju dzīvi.