Glezniecība
Hūns Kārlis Jēkabs Vilhelms
piedāvājumā 3 darbi
Kārlis Jēkabs Vilhelms Hūns (dzimis 1831. g. 13.XI Madlienā, miris 1877. g. 28.I Davosā, Šveicē)
Dzimis igauņu izcelsmes skolotāja, ērģelnieka un ķestera Kārļa Frīdriha Hūna ģimenē.
Mācījies Rīgas Doma skolā, 1850. g. pārceļas uz Pēterburgu, kur 1852.– 61. g. studē Mākslas akadēmijā. Diplomdarbs – “Sofija Vitauta meita Vasilija Tumšā kāzās”, par ko iegūst lielo zelta medaļu un stipendiju uz sešiem gadiem.1863. g. dodas uz Eiropu, kur apceļo Vāciju, Holandi, Beļģiju, Spāniju, Angliju, 1871.g. dzīvo Francijas ziemeļos Normandijā un Briselē.
Izstādēs piedalās kopš studiju ceļojuma laika, kad regulāri darbus sūtījis uz konkursiem, par ko arī saņēmis apbalvojumus – 1855., 1858., 1859.,1860.,1861. gados iegūtas akadēmijas lielās un mazās sudraba un zelta medaļas, par darbu “Bertuļa nakts priekšvakarā” iegūts akadēmiķa, bet par “Bērtuļa nakts ainu” un “Čigānieti” – profesora grāds. 1865.– 70.g. ņēmis dalību Parīzes Salona izstādēs.
Krievija atgriezies 1871. g., darbi eksponēti Peredvižņiku 1., 2., 3. un 5. izstādē, 6. jau pēc nāves. Piemiņas izstādes Rīgā 1950. un 1980. gadā, Madlienā – 1980. g.
Strādājis Pēterburgas Mākslas akadēmijā (1871–76), vēsturiskās un portreta klases vad.,
1862. g. kopā ar V. Vereščaginu apgleznojuši ikonostasu Pokrova baznīcai Vjatkas guberņā.
Galvenokārt strādājis eļļas un akvareļa glezniecības tehnikās, iemīļotie sižeti ir vēsturiski notikumi, portreti, ainavas un tautas tipāži.