Glezniecība

Grasmanis Laimdonis

piedāvājumā 3 darbi

Laimdonis Grasmanis (1916-1970)

(1916.12.05. Krievija – 1970.02.09. Rīga) gleznotājs

1933 – 1937 – Liepājas LMV, Dekoratīvās glezniecības meistardarbnīca.

1937 - 1942 - Latvijas Mākslas akadēmija, Figurālā meistardarbnīca (kara gados mācības pārtrauc)

Izstādēs piedalās no 1937.

Personālizstādes:Rīgā 1943, 1966, 1970, 1978.

Mākslinieku Savienības biedrs no 1945. gada.

Kinematogrāfistu savienības un Teātra darbinieku savienības biedrs no 1962. gada.

Bijis spilgta un radoša personība. Apveltīts ar lielām darbaspējām. Stājglezniecībā strādā galvenokārt eļļas un akvareļa tehnikā, gleznojis galvenokārt ainavas un portretus. Gleznojuma veids polihroms, ar kāpinātu krāsainību.Psiholoģiskā portreta meistars, tiecies pēc cilvēka iekšējās pasaules atklāsmes. Daudz portretējis latviešu kultūras darbiniekus – aktierus (L. Freimani, E. Radziņu, J. Osi, A. Mīlbrehtu, V. Zandbergu, H. Avenu, P. Pētersonu, H. Liepiņu). Darbiem ir liela mākslinieciskā un kultūrvēsturiskā nozīme.

L. Grasmanis bijis viens no ievērojamākajiem Latvijas skatuves glezniecības meistariem. Drāmas teātra galvenais mākslinieks, veidojis ap 100 skatuves ietērpu dažādiem iestudējumiem – brāļu Kaudzīšu mērnieku laiki (1950), A. Gribojedova „Gudra cilvēka nelaime” (1950), A. Upīša „Zaļā zeme” (1950), M. Gorkija „Barbari” (1951), V. Šekspīra „Otello” (1952), N. Gogoļa „Revidents” (1952), K. Goldoni „Viesnīcniece” (1953), P. Rozīša „Ceplis” (1955). Labs dažādu laikmetu un stilu pazinējs. Darinājis arī skatuves ietērpus Operas un dailes teātrim. No 1956. gada strādājis par mākslinieku inscenētāju Rīgas kinostudijā. Ar savu līdzdalību palīdzējis tapt vairākām nozīmīgām filmām „Zvejnieka dēls”, „Rita”, „Šķēps un roze”, „Sūtņu sazvērestība”, „Pie bagātās kundzes”, „Vella kalpi”, u.c.